Baltais nams ir apturējis lielāko daļu savu “savstarpējo” nodevu uz 90 dienām, lai gan Tramps ir izcēlis Ķīnu, paaugstinot tās tarifu likmi līdz 125%.
Kamēr ASV paaugstina tarifus Ķīnas importam, Pekina uzrunā citas valstis, kas, šķiet, ir mēģinājums izveidot vienotu fronti, lai piespiestu Vašingtonu atkāpties.
Dažas dienas pēc pūliņiem tas gūst tikai daļējus panākumus, un daudzas valstis nevēlas sabiedroties ar prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības konflikta galveno mērķi.
Saskaroties ar globālo tirgu krāteriem, Tramps trešdien uz 90 dienām apturēja savus tarifus lielākajai daļai valstu, sakot, ka valstis gatavojas vienoties par labvēlīgākiem nosacījumiem.
Ķīna ir atteikusies sākt sarunas, sakot, ka tā “cīnīsies līdz galam” tarifu konfliktā, mudinot Trampu vēl vairāk palielināt nodevas Ķīnas importam līdz 125%. Ķīna ir atriebusies ar 84% tarifiem ASV precēm, kas stājās spēkā ceturtdien.
Trampa solis šķietami bija mēģinājums sašaurināt bezprecedenta tirdzniecības karu starp ASV un lielāko daļu pasaules līdz kāršu atklāšanai starp ASV un Ķīnu.
“Taisnīgs iemesls saņem atbalstu no daudziem,” ceturtdien ikdienas brīfingā sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Lins Dzjans. “ASV nevar iegūt tautas atbalstu un beigsies ar neveiksmi,” viņš teica.
ES un Ķīna
Ķīna līdz šim ir koncentrējusies uz Eiropu, un premjerministrs Li Cjans ir apspriedis šo jautājumu pa tālruni ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.
“Ķīna ir gatava sadarboties ar ES, lai kopīgi īstenotu svarīgo Ķīnas un ES līderu panākto konsensu, stiprinātu komunikāciju un apmaiņu, kā arī padziļinātu Ķīnas un ES tirdzniecību, ieguldījumus un rūpniecisko sadarbību,” ziņo oficiālā ziņu aģentūra “Siņhua”.
Pēc tam otrdien notika videokonference starp Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventao un ES tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisāru Marošu Šefčoviču, lai apspriestu ASV “savstarpējos tarifus”.
Vans sacīja, ka tarifi “nopietni pārkāpj visu valstu likumīgās intereses, nopietni pārkāpj PTO noteikumus, nopietni kaitē uz noteikumiem balstītajai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un nopietni ietekmē globālās ekonomiskās kārtības stabilitāti”, ziņoja Siņhua.
“Tas ir tipisks vienpusības, protekcionisma un ekonomiskās iebiedēšanas akts,” Vans citē. “Ķīna ir gatava atrisināt domstarpības konsultāciju un sarunu ceļā, bet, ja ASV uzstāj uz savu ceļu, Ķīna cīnīsies līdz galam.”
Ķīna pašlaik nevēlas risināt sarunas
Vans ir arī runājis ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju, kurā ir 10 locekļi, savukārt premjerministrs Li ir ticies ar uzņēmumu vadītājiem.
Ķīna “jau ir veikusi pilnīgu novērtējumu un ir gatava tikt galā ar visa veida neskaidrībām, kā arī ieviesīs pakāpenisku politiku atbilstoši situācijas vajadzībām”, Siņhua citē Li.
Honkongā Ķīnas Ārlietu ministrijas vietējā biroja pārstāvis Huangs Jingrui atkārtoja Pekinas nevēlēšanos risināt sarunas ar ASV pašreizējos apstākļos.
Ne visas valstis vēlas stāties pretī ASV
Neskatoties uz neapmierinātību ar Vašingtonu, ne visas valstis ir ieinteresētas saiknē ar Ķīnu, īpaši tās, kurām ir bijuši strīdi ar Pekinu.
“Mēs runājam paši par sevi, un Austrālijas nostāja ir tāda, ka brīva un godīga tirdzniecība ir laba lieta,” žurnālistiem sacīja Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanese. “Mēs sadarbojamies ar visām valstīm, taču mēs aizstāvam Austrālijas nacionālās intereses un stāvam uz savām kājām.”
Ķīna 2020. gadā ieviesa virkni oficiālu un neoficiālu tirdzniecības barjeru pret Austrāliju pēc tam, kad valdība saniknoja Pekinu, aicinot veikt neatkarīgu izmeklēšanu par Covid-19 pandēmiju.
Tiek ziņots, ka arī Indija ir noraidījusi Ķīnas aicinājumu sadarboties, un Krievija, kas parasti tiek uzskatīta par Ķīnas tuvāko ģeopolitisko partneri, ir vispār izslēgta no Trampa tarifiem. Taivānas ārlietu ministrs Lins Čialuns trešdien paziņoja, ka viņa valdība gatavojas sarunām par tarifiem ar ASV.
ASV ieviesa 32% tarifu importam no Taivānas, kas ir tuvu tirdzniecības un drošības līmenim. Taivāna ražo lielāko daļu augstas veiktspējas datoru mikroshēmu, ko vēlas ASV un citi, un tai jau sen ir bijis tirdzniecības pārpalikums ar Vašingtonu.
Tomēr Dienvidaustrumāzijas valstis, piemēram, Vjetnama un Kambodža, ir nonākušas īpašās saiknēs. Viņi guva labumu, kad rūpnīcas no Ķīnas pārcēlās uz viņu valstīm pieaugošo izmaksu dēļ. Uz tiem attiecas sodīšanas tarifi, taču tiem ir maz pircēju ārpus ASV, un tie jau darbojas ar minimālu peļņu.